Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepiederīgs
nepiederīgs -ais; s. -a, -ā
nepiederīgi apst.
1.Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
Piemēri..kas nav uzņēmis sevī pagātni,.. saites ar savu tautu, zemi, dzimto vietu,.. tam nav arī nākotnes. Kā pieneņu pūku dzīves vēji to mētās pa pasauli - visur tāds būs nepiederīgs, nevajadzīgs, bez saknēm un bez galotnes.
1.1.Tāds, kas neiekļaujas (kur) kā sastāvdaļa, tāds, kas nav saistīts (ar ko).
PiemēriRoka ar kaviāru šķita kā pie pārējā ķermeņa nepiederīga, kā tāda, no kuras ķermenis pēc iespējas ātrāk gribētu tikt vaļā..
1.2.Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
PiemēriNepiederīgām personām ieeja aizliegta.
2.pareti Nepiemērots. Arī nepiedienīgs.
Piemēri..ragavas tikai nošalca pa sētsvida mauru.. Vasarai nepiederīgā aizjūga apvainoti un saniknoti, zirgi sākumā vēl bij tikai pievaldāmi.
Avoti: 5. sējums