svinīgs
svinīgs -ais; s. -a, -ā
svinīgi apst.
1.Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml.). Tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
PiemēriSvinīgs sarīkojums.
1.1.Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
PiemēriUniversitātes sirmā ēka, svinīga un majestātiska, atvērusi masīvās ozolkoka durvis, pēdējo reizi saņēma studentus..
2.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta.
PiemēriMācītājs Harfs.. iznāca no bildes aizmugures melnā krunkotā talārā ar baltām ļipiņām zem bārdas, liels, cēls un svinīgs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..pulciņos pastaigājās jaunieši. Viņi jokoja un smējās, taču paies nedēļa, un šie paši draiskuli ar nopietnām, drusku svinīgām sejām ies uz skolām, uz universitāti.
2.2.Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
PiemēriSkolā visi gatavojās Jaungada eglītei. Gaiteņos un klasēs atkal tā svinīgā noskaņa, kas pārņem katru.
2.3.Tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu).
Piemēri..iestājās bērēs nepieciešamais svinīgais klusums, kad pātagu cilāt nepieklājīgi un pat zirgi valdījās nosprausloties.
2.4.Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams (par zvērestu, solījumu).
Piemēri..Kuldīgas prāvests Sakārnis noorganizēja mācītāju grupu, kas lika visiem atbraucējiem dot svinīgu zvērestu - nekad un nekur neizpaust to, kas noticis jūrā.
Avoti: 7-2. sējums