Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sutīgs
sutīgs -ais; s. -a, -ā
sutīgi apst.
1.Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem). Arī tveicīgs, spiedīgs1.
PiemēriSutīgs vējš.
  • Sutīgs vējš.
  • Sutīga vasara.
  • Sutīgs vakars.
  • Plašajā telpā, kur lielos misiņa katlos vāra iesalu, gaiss savādi skābens un sutīgs.
  • Uz plītiņas, burbuļus mezdams, vārījās veļas katls. Caur sutīgo miglu tikko samanīju trīs dažāda vecuma sievietes..
  • Togad sutīgo jūniju nomainīja vēl tveicīgāks, pilnīgi svilinošs jūlijs.
  • Indulis pārvelk ar delnu pār pieri. Mitra. Tāds sutīgs laiks.
1.1.Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
PiemēriSutīga vannas istaba.
  • Sutīga vannas istaba.
  • Šaurā [cietuma] telpa - divkāršām durvīm nožogots gaiteņa gals - bija sutīga, pieelpota.
  • ..vagonā kļuva sutīgi. Karstums darīja pasažierus gurdus.
1.2.Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu).
Piemēri..gaiši deg virs galvas svelmainā saule, un viņas stari aizspiežas līdz lietus paltīm un dūkstīm.. Mežs kļuvis pilns sutīga siltuma..
  • ..gaiši deg virs galvas svelmainā saule, un viņas stari aizspiežas līdz lietus paltīm un dūkstīm.. Mežs kļuvis pilns sutīga siltuma..
  • Viņš palika viens sētsvidū stāvam, kā gaisa meklēdams, jo no laukiem nāca sutīgs karstums.
  • Dzinēji rēca, asfalts smirdēja, un mašīnā bija Sutīgi karsts.
Avoti: 7-2. sējums