Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sutīgs
sutīgs -ais; s. -a, -ā
sutīgi apst.
1.Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem). Arī tveicīgs, spiedīgs1.
PiemēriSutīgs vējš.
1.1.Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
PiemēriSutīga vannas istaba.
1.2.Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu).
Piemēri..gaiši deg virs galvas svelmainā saule, un viņas stari aizspiežas līdz lietus paltīm un dūkstīm.. Mežs kļuvis pilns sutīga siltuma..
Avoti: 7-2. sējums