placentārs
placentārs -ais; s. -a, -ā
placentāri apst.
1.anat. Saistīts ar placentu (1), tai raksturīgs.
PiemēriDažreiz asins recekļi aizķeras pie placentas, pakāpeniski uzslāņojas cits citam, organizējas un pārvēršas blīvā veidojumā, ko sauc par placentāro polipu.
2.bot. Saistīts ar placentu (2), tai raksturīgs.
Avoti: 6-2. sējums