placentārs
placentārs -ais; s. -a, -ā
placentāri apst.
1.anat. Saistīts ar placentu (1), tai raksturīgs.
PiemēriDažreiz asins recekļi aizķeras pie placentas, pakāpeniski uzslāņojas cits citam, organizējas un pārvēršas blīvā veidojumā, ko sauc par placentāro polipu.
- Dažreiz asins recekļi aizķeras pie placentas, pakāpeniski uzslāņojas cits citam, organizējas un pārvēršas blīvā veidojumā, ko sauc par placentāro polipu.
2.bot. Saistīts ar placentu (2), tai raksturīgs.
Avoti: 6-2. sējums