gvelzt
gvelzt gvelžu, gvelz, gvelž, pag. gvelzu; trans.; sar.
1.Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu). Pļāpāt.
PiemēriGvelzt niekus.
- Gvelzt niekus.
- Zigis nerunāja ne vārda, sirds bija pārāk pilna, un labāk šķita klusēt nekā gvelzt simtreiz teiktas un dzirdētas muļķības.
1.1.intrans.
PiemēriBet Svikls, acīm redzami labi pieradis sabiedrībā, gvelza kā jau iereibis, lielīgi, skaļi..
- Bet Svikls, acīm redzami labi pieradis sabiedrībā, gvelza kā jau iereibis, lielīgi, skaļi..
Avoti: 3. sējums