Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saitēt
saitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
PiemēriSaitēt ievainoto roku.
  • Saitēt ievainoto roku.
1.1.intrans.
PiemēriSaite no vēdera nenoslīd tik viegli kā no krūšu kurvja, tāpēc var saitēt spirālveida. Saitēt jāsāk no vēdera augšdaļas.
  • Saite no vēdera nenoslīd tik viegli kā no krūšu kurvja, tāpēc var saitēt spirālveida. Saitēt jāsāk no vēdera augšdaļas.
1.2.Tīt (saiti, auklu u. tml.), lai ko saistītu, klātu (ar to).
PiemēriSaitēt pastalu auklu.
  • Saitēt pastalu auklu.
2.Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
PiemēriSaitēt ciet zābakus.
  • Saitēt ciet zābakus.
  • ..parādījās arī galvenā ārsta Egles sausais stāvs, jau darba tērpā - uz muguras saitējamā ķitelī, baltās audekla biksēs..
Avoti: 7-1. sējums