Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
griba
griba -as, s.; parasti vsk.
1.psih. Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
PiemēriStipra griba.
  • Stipra griba.
  • Nelokāma griba.
  • Dzelzs griba.
  • Vāja griba.
  • Gribas audzināšana.
  • Pilsoņkara ugunīs rūdījās padomju cilvēka raksturs, cīnītajā nesalaužamā griba.
  • Nepieciešams arī talants, bet pats galvenais - milzu gribasspēks.
Stabili vārdu savienojumiGribas brīvība. Gribas darbība. Gribas spēks.
2.Tieksme, vēlēšanās.
PiemēriGriba mācīties.
  • Griba mācīties.
  • Un ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī stāvokļa, kāpt augstāk par citiem..
  • Nadīna sēž blakus Ozolam. Tāda ir Jurģa griba.
  • Pēc sava paša brīvās gribas jūs uz tik ātru roku Kalna Spijēnos ievedāt saimnieci...
Stabili vārdu savienojumiLabas gribas cilvēks.
Avoti: 3. sējums