pārstāvība
pārstāvība -as, s.; parasti vsk.; jur.
Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
PiemēriPārstāvība civilprocesā.
Avoti: 6-1. sējums