vecmeita
vecmeita -as, s.
Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
Piemēri..māsas esot bijušas pārāk izvēlīgas un tamdēļ vecās meitās palikušas, bet tauta pret vecmeitām un vecpuišiem nekad nav pārmērīgu cieņu jutusi.
- ..māsas esot bijušas pārāk izvēlīgas un tamdēļ vecās meitās palikušas, bet tauta pret vecmeitām un vecpuišiem nekad nav pārmērīgu cieņu jutusi.
- Daži laulības dzīvi nodibina vienkārši tāpēc, ka grib būt precējušies, baidās palikt vecmeitās vai vecpuisī.
- «..bet, kad nu es līdz šim neesmu iemīlējusies, tad laikam nekad neiemīlēšos un neapprecēšos. Mans liktenisº ir nodzīvot mūžu vienai jeb vecmeitā, kā vīrieši mūs rupji zākā, vecmeitu piezobodami un iedomādami par nelaimīgāko radījumu pasaulē..»
- «Vai jums bija ģimene?» es jautāju. - «Nē,» Emma klusi atbildēja. «Paliku vecmeitās.»
Stabili vārdu savienojumiPalikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā).
- Palikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā) — Neapprecēties.
Avoti: 8. sējums