Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzkrītošs
uzkrītošs -ais; s. -a, -ā
uzkrītoši apst.
1.Divd. → uzkrist.
2.Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
PiemēriViņu nevarēja saukt par skaistu, taču viņai piemita tāda uzkrītoša savdabība, kas dažbrīd ir vērtīgāka par skaistumu..
  • Viņu nevarēja saukt par skaistu, taču viņai piemita tāda uzkrītoša savdabība, kas dažbrīd ir vērtīgāka par skaistumu..
  • ..ministra kundzei ir uzkrītoši greznāka cepure nekā sīkbodnieka vai kancelejas reģistratora sievai.
  • Viņas plakstiņi bija nokrāsoti uzkrītoši zili un lūpas uzkrītoši sarkanas, svārciņi bija uzkrītoši īsi..
Avoti: 8. sējums