ordinārs2
ordinārs -ais; s. -a, -ā
ordināri apst.
Tāds, kas neatšķiras no kā cita. Parasts. Arī ikdienišķs.
PiemēriViņš ir diezgan ordinārs cilvēks, tāds kā daudzi šajā [buržuāziskajā] sabiedrībā..
- Viņš ir diezgan ordinārs cilvēks, tāds kā daudzi šajā [buržuāziskajā] sabiedrībā..
Stabili vārdu savienojumiOrdinārs profesors.
- Ordinārs profesors — vēst. Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievija).
Avoti: 6-1. sējums