Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējritenis
vējritenis -ņa, v.
Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
PiemēriVējš nodrošina sēklu izplatīšanu stepju un tuksnešu apgabalos augošajiem vējriteņiem. Tie ir galvenokārt dažādi balandu.., tauriņziežu un citu dzimtu augi, kuru stublāju kopums ir lodveida. Kad sēklas nogatavojušās, vējš šādu augu norauj no saknes un dzen pa klajumu, izkaisot tā sēklas.
Avoti: 8. sējums