Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vējputenis
vējputenis -ņa, v.
Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā. Laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās. Arī sniegputenis.
PiemēriAp Ziemas svētkiem 1917. gadā Pēterpilī plosījās elles vējputenis. Apstājās ne vien tramvaji, - ieputināti tika veseli vilcieni.
  • Ap Ziemas svētkiem 1917. gadā Pēterpilī plosījās elles vējputenis. Apstājās ne vien tramvaji, - ieputināti tika veseli vilcieni.
  • Ragavu sliecēm čīkstot, aizbrauca bargais janvāris. Griezdams vējputeņus, aizkauca februāris..
  • Svin ciema ielās vējputenis svētkus, Līdz visos logos gaišas pārslas mirdz..
Avoti: 8. sējums