vējot | LLVV

vējot

vējot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.

1.parasti 3. pers. Pūst (par vēju). Būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).

PiemēriGandrīz katru nedēļu dažas dienas vējo, okeāns uzbango savas septiņas astoņas balles..

Gandrīz katru nedēļu dažas dienas vējo, okeāns uzbango savas septiņas astoņas balles..
Parkā vējo rudens, rauj un kaisa pāri kanāliem dzeltenas liepu lapas..

1.1.trans. Pūšot iedarboties (uz ko) – par vēju.

PiemēriIstaba auksta, mums to mājeli vējo cauri.

Istaba auksta, mums to mājeli vējo cauri.
Skaidru un vējotu seju Zvejnieks tver tīklus un laivā sev klāj, Traukdamies selgā uz zveju..

1.2.Būt pakļautam vēja iedarbībai.

Piemēri..kamēr irdenais siens vējo un žūst, var.. atkrist stundiņu diendusā.

2.Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).

PiemēriAizveru acis. Piekrastē vējo koki.

Aizveru acis. Piekrastē vējo koki.
..dāmu platie svārki un uz rokas paņemtie trēni [dejā] vējoja kā lielu putnu spārni.

2.1.Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).

PiemēriMums pretim vējo plašais okeāns, atnesdams ne vairs svelmi, bet mērenu siltumu, kas plok ar katru dienu.

Mums pretim vējo plašais okeāns, atnesdams ne vairs svelmi, bet mērenu siltumu, kas plok ar katru dienu.

2.2.trans. Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.

PiemēriVējot vēdekli.

Vējot vēdekli.
Govs nemierīgi raugās atpakaļ uz neveiklo slaucēju un vējo asti...
Egles mierinoši vējoja zarus, šur tur jau klaiņoja kāda maza, balta sniega pārsla.

3.parasti 3. pers. Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).

PiemēriLogi bija atvērti līdz galam vaļā, pa tiem iekšā vējoja silts, smaržīgs maija gaiss.

Logi bija atvērti līdz galam vaļā, pa tiem iekšā vējoja silts, smaržīgs maija gaiss.
..lauka piparmētru smarža vējo apkārt.

3.1.pārn. Izplatīties, kļūt zināmam.

PiemēriNo katras [grāmatas] lappuses vējoja pretim īstā dzīve, skarba un patiesa.

Avoti: 8. sējums