Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējoties
vējoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Vējot1.
PiemēriKatrā klēts stūrī pastatīts plats laukakmens, lai klēts apakšā visi četri debesu vēji var brīvi vējoties..
2.Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem). Kustēties, radot gaisa plūsmu.
PiemēriJānis stāv meža vidū, un ozolzari vējojas viņam ap galvu.
3.Vējot3.
PiemēriGaisā vējojas smarža.
Avoti: 8. sējums