Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
snigt
snigt parasti 3. pers., snieg, pag. sniga; intrans.
Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu). Būt nokrišņiem sniega veidā.
PiemēriSniegs vēl aizvien sniga, un zeme kļuva iepelēka un mīksta kā vadmala.
Avoti: 7-2. sējums