snigt
snigt parasti 3. pers., snieg, pag. sniga; intrans.
Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu). Būt nokrišņiem sniega veidā.
PiemēriSniegs vēl aizvien sniga, un zeme kļuva iepelēka un mīksta kā vadmala.
- Sniegs vēl aizvien sniga, un zeme kļuva iepelēka un mīksta kā vadmala.
- Sāka snigt rāmi, prāvām smagām pirmās ziemas pārslām.
- Sniegs virmoja gar logu tik ātri, ka gandrīz galva reiba skatoties. Visu apkārtējo māju jumti bija balti.., bet vēl aizvien sniga un sniga.
- pārn. Apsājā lēni snieg lapas. Meža ceļš nokaisīts skaistiem, pavisam neskartiem lapu rakstiem..
Avoti: 7-2. sējums