negaidot
negaidot
1.Nol. divd. → gaidīt.
2.apst. Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
PiemēriIerasties negaidot.
- Ierasties negaidot.
- Negaidot Rīgā atbrauca mana māte. Viņa esot domājusi, ka man vajadzēšot uz kāzām kaut ko palīdzēt..
- ..pavisam negaidot, it kā aizkrītot melniem logu aizkariem, iestājas nakts..
- Gluži negaidot viņš bij ticis lielā godā.
Avoti: 5. sējums