Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bruņusitējs
bruņusitējs -a, v.
bruņusitēja -as, s., mil.
1.Tas (tāds), kas var pārsist, caururbt bruņas (par šāviņu, lodi).
PiemēriTe atradās dažādi šāviņi: bruņusitēji un citi.
2.Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
PiemēriBelziens plecā notrieca bruņusitēju Parādnieku atpakaļ pie zemes.
Avoti: 2. sējums