baudkārs
baudkārs -ais; s. -a, -ā
baudkāri aspt.; retāk
baudkārīgs -ais; s. -a, -ā
baudkārīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
PiemēriBaudkārs vīrietis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas baudkāre.
PiemēriBaudkārs skatiens.
Avoti: 2. sējums