regularitāte
regularitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → regulārs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSākot fiziskās kultūras nodarbības, vienmēr jāievēro šādi galvenie noteikumi: pakāpenība, regularitāte, secība un ārsta kontrole.
2.Vispārināta īpašība → regulārs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJa augstmolekulāro dabas vielu vairākumam uzbūves pamatā ir regularitāte, respektīvi noteiktā kārtībā, ar noteiktām ķīmiskām saitēm saistīti elementārie uzbūves elementi, tad lignīns šajā ziņā ir izņēmums.
3.ģeom. Vispārināta īpašība → regulārs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDaudzstūra regularitāte.
4.mil. Vispārināta īpašība → regulārs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKaraspēka regularitāte.
5.val. Vispārināta īpašība → regulārs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLocījumu formu regularitāte.
Avoti: 6-2. sējums