ārišķīgs
ārišķīgs -ais; s. -a, -ā
ārišķīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma Neīsts, samākslots.
PiemēriViņš [rakstnieks] skaidri un atklāti parādījis arī.. ārišķīgos modes ākstus.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriĀrišķīga izturēšanās.
Avoti: 1. sējums