ārpuse
ārpuse -es, s.; parasti vsk.
1.Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu). Pretstats: iekšpuse.
PiemēriDurvju ārpuse.
1.1.Virspuse (apģērbam).
PiemēriKažoka ārpuse.
2.Vieta, kas atrodas ārpus kā.
PiemēriČirkstot atdarās durvis. Divi vīri iet iekšā, bet trešais paliek ārpusē pie loga.
2.1.Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
PiemēriVecais Brīviņš.. dzīvoja mājās, ārpusē viņu tiklab kā nedabūja redzēt.
2.2.lok.: ārpusē, apst. nozīmē Ārpus kāda kopuma.
PiemēriPar Jāņa Sudrabkalna darbu pilnu izdevumu gan īsti to [kopotus rakstus] nosaukt nevarēs — autors diezgan daudz atsijājis, īpaši no publicistikas, ārpusē palicis arī dažs tēlojums.
3.reti Āriene1.
PiemēriKrauze: Mūsu [mācītāju] amatā katrs žests no svara. Vispār ārpuse... Katru gadu jaunu talāru es lieku pagatavot..
Stabili vārdu savienojumiNo ārpuses.
Avoti: 1. sējums