Paplašinātā meklēšana

Meklējam ārā.

Atrasts vārdos (10):

Atrasts vārdu savienojumos (110):

Atrasts skaidrojumos (700):

Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
klīvija Amariļļu dzimtas daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
laukā Ārpusē (2), ārā (3).
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
Kara akadēmija Augstākā militārā mācību iestāde.
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmās sāls iegulas.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties riņķī (arī apkārt) Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
izcelties Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
Stāvēt pāri Būt pārākam.
Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) Būt pārākam. Pārspēt.
triumfēt Būt pārākam. Paust pārākumu.
prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
Lancetiskā ciesa Ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
Vārda diena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā gadadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā godadiena.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1] (1).
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
Izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
izkurties Izkārāties.
uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties. Pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
izmest Iztukšot (ko), metot (ko ārā no tā).
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā). Izmest (2).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
Pārsviest pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Izmest (arī pārmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Pārmest (arī izmest) pār bortu Izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties. Izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
Marksisms-ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa, V. I. Ļeņina revolucionārā mācība.
Marksisms-ļeņinisms K. Marksa, Fr. Engelsa, V. I. Ļeņina revolucionārā mācība.
iekšā Kādā telpā. Pretstats: ārā.
Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
Parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.
kalendārs Kalendāram atbilstošs. Kalendārā paredzēts.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
pārtaukoties Kļūt pārāk taukainam.
pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
pārtaukoties Kļūt pārāk tuklam.
aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
revolucionizēties Kļūt revolucionāram [2] (1) vai revolucionārākam.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
Parādīt garu degunu Kodu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
hetmanis Kontrrevolucionārā Ukrainas kara spēka komandieris (1918. gadā).
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
pārdrosme Liela drosme; arī pārāk liela drosme.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem zvanveida oranžsarkaniem ziediem. Tīģerlilija.
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs. Arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
pārbagāts Ļoti liels, arī pārāk liels (skaitā, apjomā).
pārgurt Ļoti nogurt. Arī pārāk nogurt.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
Laist (arī mest, sviest) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Mest (arī sviest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
Sviest (arī mest, laist) pār bortu Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
Kara mūzika Mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
vistene Mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
Meža sapulces Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai. Sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai. Sālstrauks.
pagaurs Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai pacilu, zarainu stumbru, lineārām lapām.
pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu. Lietot pārāk lielās dozās.
munsturēt Noturēt militārās apmācības.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu. Vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties. Uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
izlikt Novietot (ārā). Izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarāt.
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarot.
lasīt Ņemt ārā (no kā), parasti pa vienam.
vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
Augstos toņos Paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu. Arī padarīt ļoti spilgtu.
pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
(Sa)bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Sabāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
atrisināt Parādīt, attēlot (literārā darba konflikta iznākumu, rezultātu).
pārmēru Pārāk (1).
pārmēru Pārāk (2).
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
pārakcentēt Pārāk akcentēt (domu, ideju, formas elementu u. tml.).
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
pārdzist Pārāk atdzist.
pārvēst Pārāk atvēst.
Kā bērns Pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs. Arī muļķīgs.
pārtuntuļot Pārāk biezi saģērbt.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzītē (arī glāzē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārcienīgs Pārāk cienīgs.
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
supercivilizēts Pārāk civilizēts.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārciesties Pārāk daudz ciest.
pārciesties Pārāk daudz ciesties.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārdziedāties Pārāk daudz dziedot, nogurt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt. Ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt. Iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
pārraudāties Pārāk daudz raudāt.
pārsildīt Pārāk daudz sildīt.
pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
pārslavināt Pārāk daudz slavināt.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārsmieties Pārāk daudz smieties. Ļoti izsmieties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu). Arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
pārforsēt Pārāk forsēt (darbību, norisi).
pārgarš Pārāk garš.
pārsmags Pārāk grūts.
Rožainā gaismā Pārāk idealizēti.
Rožainā gaismā, arī rožainās krāsās Pārāk idealizēti.
pārcietināt Pārāk iecietināt.
pārzilināt Pārāk iezilināt.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
atcepināt Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
atcept Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai. Arī saaukstēties.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
pārgarš Pārāk ilgs.
pārilgs Pārāk ilgs.
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pārbalināt Pārāk izbalināt.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārlutināt Pārāk izlutināt.
pārmērcēt Pārāk izmērcēt.
pārmirkt Pārāk izmirkt (mērcēšanas procesā).
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
pārraibināt Pārāk izraibināt. Arī ļoti izraibināt.
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
pārskaistināt Pārāk izskaistināt.
pārsmalcināts Pārāk izsmalcināts (par cilvēku).
pārsmalks Pārāk izsmalcināts.
pāržūt Pārāk izžūt, sažūt.
pārjūsmīgs Pārāk jūsmīgs.
pārjūsmināties Pārāk jūsmināties.
pārjūtelīgs Pārāk jūtelīgs.
pārjūtīgs Pārāk jūtīgs.
pārjūsma Pārāk liela sajūsma.
pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
pārmitrums Pārāk liels mitrums.
pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
supermašinizēts Pārāk mašinizēts.
pārmēslot Pārāk mēslot.
pārmitrs Pārāk mitrs.
vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
pārilgoties Pārāk noilgoties.
pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
pārskaisties Pārāk noskaisties.
pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut, nokraut.
pārraibs Pārāk raibs. Arī ļoti raibs.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārsilt Pārāk sasilt.
pārsmalcināt Pārāk sasmalcināt.
pārsust Pārāk sasust, arī izsust.
pārzelt Pārāk sazelt.
pārsmags Pārāk smags. Tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
pārspilgts Pārāk spilgts. Arī ļoti spilgts.
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums. Pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
shematisks Pārāk vienkāršots, arī sekls.
Par daudz Pārāk.
agrāk Pārākā pakāpe --> agri.
augstākais Pārākā pakāpe --> augsts.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz [1].
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
senāk Pārākā pakāpe --> sen.
tālāks Pārākā pakāpe --> tāls.
tālāk Pārākā pakāpe --> tālu, tāli.
tuvāk Pārākā pakāpe --> tuvu.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
zemākais Pārākā pakāpe --> zems.
komparatīvs Pārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
Ārpus konkurences Pārāks (par visiem, par visu).
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
handikaps Pārākums (sporta sacensībās).
priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt ārā»: ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
pārcelt Parasti savienojumā ar «burtiski», «tieši» u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot.
pārcēlums Parasti savienojumā ar «burtisks», «tiešs» u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
nīcināt Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
laist Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem). Arī pārāk skaļš, straujš.
pārbrēkties Pārkliegties. Pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties. Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
(Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
Viršanas temperatūra Pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs.
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
Iekārties logā Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.
Iekārties logā Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties ārā pa logu.
pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
iesālīties Piesātināties ar vārāmo sāli, kļūt sāļam.
sasālīt Pievienojot (kam) vārāmo sāli, panākt, ka (tas) kļūst, parasti pārmērīgi, sāļš. Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai (to) iekonservētu.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
Pieēsties līdz kaklam (arī acīm) Pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
Braukt pātaros Pirms laulībām iet pie garīdznieka, lai pārbaudītu savas elementārās reliģiskās zināšanas.
nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
polārnakts Polārā nakts.
Baltās naktis Polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
Baltās naktis Polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. gada līdz 1852. gadam).
Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. līdz 1852. gadam).
internacionāle Proletariāta starptautiskā revolucionārā himna. PSKP himna un citu komunistisko partiju himna.
laukā Prom, ārā (no kurienes).
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
Kara komisariāts PSRS Aizsardzības ministrijas militārās uzskaites un mobilizācijas orgāns republikās, apgabalos, novados, pilsētās un rajonos.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
Rādīt garu degunu Rādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
Skatīt (arī redzēt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
Disciplinārais reglaments Reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
revolucionārisms Revolucionārā aktivitāte, revolucionārās darbības izpausme.
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
Sāls rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver vārāmā sāls ieguvi un apstrādi.
narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (pirmsrevolūcijas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā). Sacensība (par labākiem rezultātiem).
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet Saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
Durvis ved (arī iet) Saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
Durvis iet (arī ved) Saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu viru.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu zupu.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pārpilna sirds Saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Kā nebijis Saka, ja kas ir pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Kā nebijis Saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
Pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Pārpilna sirds Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs. Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
saussālīšana Sālīšana ar sausu vārāmo sāli.
slapjsālīšana Sālīšana ar vārāmā sāls šķīdumu.
sanitārtehnika Sanitārā tehnika.
santehnika Sanitārā tehnika.
sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
pārkreditēties Saņemt pārāk lielu kredītu, ko nespēj atmaksāt.
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
lēkt Savienojumā «lēkt ārā»: neiederēties (kur).
virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
mest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
sviest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
griezt Savienojumā ar «nost», «ārā», «laukā»: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
mest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
sviest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti.
pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
Samesties (arī saiet) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Saiet (arī samesties) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
superradikāls Sevišķi radikāls. Arī pārāk radikāls.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
Kompleksais skaitlis Skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginārās daļas.
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
kopā Summārā skaitā, daudzumā.
Sviest (arī mest, laist) pār bortu Sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu. Šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas rada pārāk niecīgus rezultātus (par norisēm, parādībām dabā).
pārpilns Tāds, kam ir pārāk, arī ļoti daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamato tā) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
sīkmanīgs Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam. Arī sīkumains (1).
sāļš Tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
nopietns Tāds, kas (kādā darbības lomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
pārsmalks Tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām.
brīvdabas Tāds, kas atrodas, notiek ārā, brīvā dabā (ne telpās).
uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
nesālīts Tāds, kas ir gatavots bez vārāmā sāls piedevas. Tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
kulīgs Tāds, kas ir par platu, arī pārāk plats (piemēram, par apģērbu).
pārcentīgs Tāds, kas ir pārāk centīgs. Tāds, kas pārcenšas.
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli); pārlieks.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi, arī stāvokli).
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
stacionārs Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1] (1). Tāds, ko veic stacionārā [1] (1). Pretstats: ambulatorisks.
pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
augstprātīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu. Nicīgi iedomīgs.
pāragrs Tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iedomīgs Tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
neliterārs Tāds, kas neatbilst literārās valodas normām.
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli. Tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls. Tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj, apņem (ķermeni, tā daļu).
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
sīkumains Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām). Tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
verdošs Tāds, kas vārās (par šķidrumu, šķidru vai stigru masu u. tml.).
pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrē lies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
līnija Tāds, kura darbs saistīts ar transportu (parasti regulārā maršrutā).
pārsmalcināts Tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Pārāk niansēts, detalizēts.
lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā. Tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
žņaugties Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
Likumdošanas vara Tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
Uznākt uz skatuves Tikt iekļautam repertuārā (par izrādi, lomu).
Uznākt uz skatuves Tikt iekļautam repertuārā (par izrādi, lomu).
izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu. Tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
Iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu. Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
Ātrais dilonis Tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms. Miliārā tuberkuloze.
Ātrais dilonis Tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms. Miliārā tuberkuloze.
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
ļeņinisms V. I. Ļeņina revolucionārā mācība, kurā tālāk attīstīts un konkretizēts marksisms imperiālisma un sociālistisko revolūciju apstākļos.
hegemonija Vadošā nozīme. Pārākums, pārsvars.
ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt. Ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.). Staipīt, snaikstīt.
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
Valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā). Policija. Arī militārā policija.
Neitralitāte karā Valsts nepiedalīšanās ar militārām operācijām kādā karojošo valstu pusē.
pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
sālījums Vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai).
Fizioloģiskais šķīdums Vārāmā sāls ūdens šķīdums, kura osmotiskais spiediens atbilst asins osmotiskajam spiedienam.
virst Vārīties (1). Būt tādam, kurā kas vārās.
virt Vārīties. Būt tādam, kur kas vārās.
shematizēt Veidot (kā) shēmu (1). Atspoguļot (ko) pārāk vienkāršoti, arī sekli.
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
Zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
Zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
Zemā lobēlija Viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.). Lasīties [2] (2).
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [2].
superlatīvs Vispārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.

ārā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ārā

MLVV

ārā

MEV

ârā