augstprātīgs
augstprātīgs -ais; s. -a, -ā
augstprātīgi apst.
1.Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu. Nicīgi iedomīgs.
PiemēriAugstprātīgs cilvēks.
- Augstprātīgs cilvēks.
- Šis jaunais karalis tāds augstprātīgs, Ar nicināšanu vien apkārt skatās..
- ..vēlāk dzirdēju, ka tā esot ļoti iedomīga un augstprātīga sieviete.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAugsprātīgs skatiens.
- Augsprātīgs skatiens.
- Augstprātīga izturēšanās.
- Augstprātīgs paskaidrojums.
- Dzelme ar Leonu Rīderu [bagātnieki] bija speciālisti tajā augstprātīgajā laipnībā, kas «mazajiem cilvēkiem» stindzina kaulu smadzenes.
Avoti: 1. sējums