augstsirdīgs
augstsirdīgs -ais; s. -a, -ā
augstsirdīgi apst.
1.Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā. Pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
PiemēriAugstsirdīgais cilvēks Lai palīdzīgs ir un labs!
1.1.Tāds, kurš nereaģē uz sīkiem aizvainojumiem. Cēlsirdīgs.
PiemēriTauta bija augstsirdīga, disciplinēta un neizrēķinājās ar uzvarēto ienaidnieku.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
PiemēriAugstsirdīgs piedāvājums.
Avoti: 1. sējums