verdošs
verdošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → virt.
2.Tāds, kas vārās (par šķidrumu, šķidru vai stigru masu u. tml.).
PiemēriVerdošs piens.
- Verdošs piens.
- Verdošs buljons.
- Verdoša eļļa.
- ..viņa mazā māšele applaucējās ar verdošu ūdeni..
- Ķēvietis: Bet jūs taču gribēsiet īstu vīru, kam ir spēks kaulos.. Kam asinis kūsā kā verdošs piķis, kā degoša zēvele...
- Zēns aptina dvieli ap plaukstu, lai verdošie tvaiki neapplaucētu roku, satvēra smago čuguna katlu aiz stīpas..
- pārn. ..Pērkona mākonis pārstaigā sētas Verdošs, dārdošs, aizgūtnēm gavilēdams..
- pārn. Ai, uguns, cepļa puķe, ai, uguns, bargā mās: tev divi brāļi sētā - sirms ūdens, dūcošs gaiss, starp viņu vēsām pierēm tavs verdošs sauciens kaist.
Stabili vārdu savienojumiKā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet.
- Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet idioma — Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
2.1.Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
Piemēri..pavārs jeb koks, kā viņu uz kuģa sauca, nolika uz trauku skapīša verdošu kafijas katlu..
- ..pavārs jeb koks, kā viņu uz kuģa sauca, nolika uz trauku skapīša verdošu kafijas katlu..
- Ezeri kūp kā verdoši katli.
2.2.pārn. Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
PiemēriEdvarts (mierīgi, bet pilns verdošu dusmu): Mierā, mierā, tev, ne tik dikti! Un necilā tās rokas tā...
- Edvarts (mierīgi, bet pilns verdošu dusmu): Mierā, mierā, tev, ne tik dikti! Un necilā tās rokas tā...
- ..Zaļi uzbango lauki Un verdošā nemierā kūp Visi cilvēka asiņu trauki.
Avoti: 8. sējums