Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kulīgs
kulīgs -ais; s. -a, -ā
kulīgi apst.; pareti
Tāds, kas ir par platu, arī pārāk plats (piemēram, par apģērbu).
PiemēriIetinusies kulīgi platā cigeikas kažokā, durvīs stāvēja Jautrīte..
Avoti: 4. sējums