iedomīgs
iedomīgs -ais; s. -a, -ā
iedomīgi apst.
1.Tāds, kas jūtas pārāks par citiem un izrāda to.
PiemēriIedomīga meitene.
- Iedomīga meitene.
- ..gadās, ka jaunie sportisti pēc pirmā lielākā panākuma kļūst iedomīgi. Viņiem liekas, ka viss jau ir sasniegts. Tie.. lepojas gan draugu, gan skatītāju priekšā.
- Viņu pārņēma nelabuma sajūta, uzskatot šo pašpārliecināto, iedomīgo vīrieti, kas, uzpūties līdzīgi pāvam, sēdēja viņpus galda.
- Biedrs čempions laikam gan bija kļuvis iedomīgs un necerēja, ka pēkšņi tepat Rīgā var atrasties puikas, kas skrien mazliet ātrāk.
- «..tādi mākslinieki ir iedomīgi kā pūšļi, un kā pūšļos tur arī ir tikai tukšums.»
Stabili vārdu savienojumiIedomīgs kā pāvs. Iedomīgs kā pūslis.
- Iedomīgs kā pāvs — Ļoti iedomīgs.
- Iedomīgs kā pūslis sar. — Ļoti iedomīgs, parasti bez pamata.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriIedomīgi vīpsnāt.
- Iedomīgi vīpsnāt.
- Ar triumfatora lepno, iedomīgo smaidu uz lūpām viņš izvilka no kabatas mazu, iegarenu kastīti, pagrozīja to Silvijas acu priekšā..
- Lapsai iedomīga daba: Pati liela, pati laba, Un par visiem mežā tā Esot pati gudrākā...
Avoti: 3. sējums