razbainieks
razbainieks -a, v.
razbainiece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
1.Laupītājs. Arī bandīts.
Piemēri..manī ieperinājās bailes, sāk, kad tik tepat atkal kāds razbainieks neizlien no sila un neķeras pie rīkles.
- ..manī ieperinājās bailes, sāk, kad tik tepat atkal kāds razbainieks neizlien no sila un neķeras pie rīkles.
- Laikabiedri, agrākie un šodienas vēsturnieki pa šūniņai pētījuši dekabristu sacelšanos. Cara galma dokumentālistiem tas viss likās razbainieku dumpis..
1.1.pārn.; sar. Palaidnis (parasti bērns).
PiemēriKaspars nolika mazos laivas priekšgalā uz tilaudām.. Ja nu jūs tagad gulētu... razbainieki...
- Kaspars nolika mazos laivas priekšgalā uz tilaudām.. Ja nu jūs tagad gulētu... razbainieki...
- Skolotāji var tikai pabrīnīties, cik klusa un godīga dažbrīd [skolu beidzot] sēž izslavētā razbainieku klase.
Avoti: 6-2. sējums