nezvērs
nezvērs -a, v.
1.Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriIevainotos nezvēri [fašisti] meta dzīvus ugunī.
- Ievainotos nezvēri [fašisti] meta dzīvus ugunī.
- Ar nezvēra tīksmi fašistu lidotāji dzinās pakaļ bēgļu grupām..
- Ja viņš tiešām.. lepojās ar to, ka zēnam izspiedis tik daudz asaru, tad viņš bija tīrais nezvērs.
- pārn. Viņš rāda ainu pēc ainas, kāds ir to liktenis, kuri strādā un cīnās pret lielo nezvēru, ko sauc par cara patvaldību..
1.1.Plēsonīgs, agresīvs dzīvnieks.
Piemēri«Tunzivs? Tādu nezvēru redzu pirmoreiz.» - «Jā, pēc savas dabas tā tiešām ir nezvērs, jo ik dienas aprij simtiem siļķu un skumbriju.»
- «Tunzivs? Tādu nezvēru redzu pirmoreiz.» - «Jā, pēc savas dabas tā tiešām ir nezvērs, jo ik dienas aprij simtiem siļķu un skumbriju.»
- sal. ..cūka nāca tiem virsū kā briesmīgs nezvērs, ceļu negriezdama, nikni rūkdama, plosīdama un ilkņos kratīdama nedzīvo radībiņu [jēriņu].
- sal. Iegāja [dēls] stallī - ērzelis kā nezvērs ar kājām un zobiem rēkdams šim virsū..
Avoti: 5. sējums