Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nežēlīgs
nežēlīgs -ais; s. -a, -ā
nežēlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
Piemēri..dēls esot.. tik nežēlīgs, it kā tam nemaz nebūtu sirds..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNežēlīgs raksturs.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi smagiem, grūtiem apstākļiem, arī ar upuriem.
PiemēriNežēlīgs karš.
1.3.pārn. Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
PiemēriNežēlīga saule.
1.4.apst.; pārn. Ārkārtīgi.
PiemēriNežēlīgi spožas zvaigznes.
2.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ar pārmērīgu, stingrību, prasīgumu.
PiemēriVisu rudeni un ziemu viņš mācījās nepaguris,.. brīžam ass, pat nežēlīgs pret sevi un citiem.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNežēlīga griba.
Avoti: 5. sējums