nezinītis
nezinītis -ša, v.
nezinīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
PiemēriTā jau ir labāk. Parasti nezinītis un nesapraša esmu es viens, tagad vismaz arī viņš atzīstas.
- Tā jau ir labāk. Parasti nezinītis un nesapraša esmu es viens, tagad vismaz arī viņš atzīstas.
- «Jūsu gados arī atļauts vēl šo to nezināt. Tikai mums ar Melāniju nezinīšu lomas vairs nepiestāv ...»
Avoti: 5. sējums