Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nezinītis
nezinītis -ša, v.
nezinīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.
Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
PiemēriTā jau ir labāk. Parasti nezinītis un nesapraša esmu es viens, tagad vismaz arī viņš atzīstas.
Avoti: 5. sējums