Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zintinieks
zintinieks -a, v.
zintiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
zintenieks -a, v.
zinteniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; folkl.
Zintnieks.
PiemēriDaumantu viņa kāzu dienā satrauc kraukļu ķērcieni, ko zintinieks iztulko kā nāves pareģojumu.
  • Daumantu viņa kāzu dienā satrauc kraukļu ķērcieni, ko zintinieks iztulko kā nāves pareģojumu.
  • «Lūk, Agne, arī mūsu zintenieks tevi apsveic, un es priecājos par tavām labajām sirdsdomām,» sacīja Tālivaldis..
Avoti: 8. sējums