lempis
lempis -pja, v.
lempe -es, dsk. ģen. -pju, s.; niev.
Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
PiemēriVīrs kā lācis, vaigi ļumēja vien, bet pirmā numura lempis, slinks un nejēga..
- Vīrs kā lācis, vaigi ļumēja vien, bet pirmā numura lempis, slinks un nejēga..
- «Iesim skrieties,» milzis teica. - «Ej tu! Kur es [puika] ar tevi, tādu lempi, iešu skrieties.»
- Meitas, meitas, lempes, lempes.
- sal. «Būtu vismaz tos zābakus nomazgājis! Tāds kā lempis,» manu jūsmošanu pārtrauc izsmējīgi vārdi.
Avoti: 4. sējums