Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lēndabīgs
lēndabīgs -ais; s. -a, -ā
lēndabīgi apst.
1.Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem). Miermīlīgs.
PiemēriLēndabīga meitene.
1.1.Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriMiku [zirgu] var paņemt aiz krēpēm un vest, kur vajag, - tik lēndabīgs viņš ir.
Avoti: 4. sējums