lemt
lemt lemju, lem, lemj, pag. lēmu; trans.
1.Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
PiemēriArī Strautiņš un Mieriņš apspriedās un lēma, ka viņiem vajag elektrību.
1.1.intrans.
Piemēri«Ejiet uz kopmītni gulēt!» Roga uzkliedza meitenēm. «Par jūsu pārkāpumu lemsim rīt.»
1.2.Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
PiemēriJa lietā par vainīgiem atzīti vairāki tiesājamie, tiesa lemj, kādā apmērā tiesu izdevumi uzliekami katram no tiem..
2.Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
PiemēriLočubriesma: Uz laimi vien paļauties nevar. Es neticu liktenim. Mēs paši savu likteni lemjam. Tikai bieži nezinām, kad tas notiek.
2.1.intrans.
Piemēri«..es atdošu tev šo naudu, bet par savu likteni atļauj tagad lemt man pašam.»
2.2.parasti saliktajos laikos Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
Piemēri«Kad tev nebija lemts lielajos, slavenajos Spijēnos tapt par saimnieci, būsi tā mazajos, neslavenajos Grobiņos..»
Avoti: 4. sējums