Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divcīņnieks
divcīņnieks -a, v.
divcīņniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Sportists, kas specializējies divcīņā (2).
PiemēriNorvēģu divcīņnieks.., kas jau bija uzvarējis 15 kilometru distancē,.. nostiprināja savas pozīcijas ar labiem lēcieniem..
Avoti: 2. sējums