Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
medaunieks
medaunieks -a, v.; etn.
Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
PiemēriTaka no mājas uz darbnīcu iestaigāta cieta. Vāžu, svilpaunieku, medaunieku un piena podu meistars to staigājis kopš bērnības.
  • Taka no mājas uz darbnīcu iestaigāta cieta. Vāžu, svilpaunieku, medaunieku un piena podu meistars to staigājis kopš bērnības.
  • Izmantojot senās, tradicionālās trauku formas, kā vārauniekus, medauniekus un citus, viņš [keramiķis] veido arī lielizmēra grīdas vāzes, servīzes, trauku ansambļus..
Avoti: 5. sējums