Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
medaunieks
medaunieks -a, v.; etn.
Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
PiemēriTaka no mājas uz darbnīcu iestaigāta cieta. Vāžu, svilpaunieku, medaunieku un piena podu meistars to staigājis kopš bērnības.
Avoti: 5. sējums