ložmetējnieks
ložmetējnieks -a, v.
ložmetējniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
PiemēriAtkāpšanos sedza komandieris un ložmetējnieks. Ar spēcīgu uguni viņi noguldīja pirmos hitleriešus, kas ar suņiem pa pēdām sekoja grupai.
Avoti: 4. sējums