drukns
drukns -ais; s. -a, -ā
1.Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
PiemēriDrukns augums.
- Drukns augums.
- Drukns stāvs.
- Drukns kakls.
- Baložveidīgie ir vidēja lieluma putni. Ķermenis tiem drukns, galva maza..
1.1.Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
PiemēriDrukns vīrs.
- Drukns vīrs.
- Mājās pārnācis, Gorbunovs uz savu drukno sievu paskatījās ar šausmām. Viņa.. atkal ēda treknu speķi..
- Diždunduri ir lielākie un druknākie dunduri..
Avoti: 2. sējums