Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brāķdaris
brāķdaris -ra, v.
brāķdare -es, dsk. ģen. -ru, s.
Strādnieks, kas ražo brāķi. Slikts, neapzinīgs strādnieks.
Piemēri..milicis, kas īstajā brīdī tūļājas, ir līdzvērtīgs brāķdarim, kas gatavo krūzītes ar šķībām osām.
Avoti: 2. sējums