Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ceļavīrs
ceļavīrs -a, v.; novec.
Ceļinieks.
PiemēriŠur un tur kā senās dzīves liecinieki vēl stāv vecie ceļmalas krogi biezām mūra sienām un lielām stadulām, kur rudeņos kādreiz skanēja ceļavīru balsis..
Avoti: 2. sējums