ceļinieks
ceļinieks -a, v.
ceļiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
Piemēri..abi ceļinieki bija jau Daugavai pāri un gāja pa ledus virsu gar stāvo, klinšaino Vidzemes krastu, kur augstu gaisā stāvēja bērziņi un liepas un noliekušies skatījās ziņkārīgi abos gājējos..
- ..abi ceļinieki bija jau Daugavai pāri un gāja pa ledus virsu gar stāvo, klinšaino Vidzemes krastu, kur augstu gaisā stāvēja bērziņi un liepas un noliekušies skatījās ziņkārīgi abos gājējos..
- Ceļinieks apmaldījies ziemas laikā, pa mežu braukdams.
- Abas ceļinieces izgāja mazā tumsiņā no mājām.
1.1.Ceļotājs.
PiemēriViņa jutās kā viduslaiku ceļinieks, kas pēc gara un bīstama nakts ceļojuma atmostas savos drošajos mūros, nogulējis veselu cēlienu mierīgā miegā.
- Viņa jutās kā viduslaiku ceļinieks, kas pēc gara un bīstama nakts ceļojuma atmostas savos drošajos mūros, nogulējis veselu cēlienu mierīgā miegā.
Avoti: 2. sējums