dubultnieks
dubultnieks -a, v.
dubultniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Līdzinieks.
PiemēriEgle paraudzījās uz pusotra cilvēka auguma lielo skulptūru.. Viņš Muraškam [skulptoram] nebija pozējis, bet šis te tomēr bija Egles dubultnieks.
- Egle paraudzījās uz pusotra cilvēka auguma lielo skulptūru.. Viņš Muraškam [skulptoram] nebija pozējis, bet šis te tomēr bija Egles dubultnieks.
- Oskaram Kļavām, stiprajam zvejnieka dēlam, taču nav dubultnieka mūsu literatūrā.
- ..molusku «tinte» slikti šķīst ūdenī, un, dzīvnieka izšļākta, šī tumšā šķidruma masa zināmu laiku atgādina paša moluska formu, tas ir, izveido tā dubultnieku.
- Cilvēks ar harmonikām rokā ir smiltenietis.. No šā instrumenta, kuram dubultnieku diezin vai atradīs visā Latvijā, viņš nešķiras vēl tagad.
Avoti: 2. sējums