Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dubultnieks
dubultnieks -a, v.
dubultniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Līdzinieks.
PiemēriEgle paraudzījās uz pusotra cilvēka auguma lielo skulptūru.. Viņš Muraškam [skulptoram] nebija pozējis, bet šis te tomēr bija Egles dubultnieks.
Avoti: 2. sējums