vājinieks
vājinieks -a, v.
vājiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
vājnieks -a, v.
vājniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Slimnieks.
PiemēriRunāt vājiniekam bija pagrūti, viņš bieži aizrāvās un apklusa..
- Runāt vājiniekam bija pagrūti, viņš bieži aizrāvās un apklusa..
- Pavalstījusi mutē satūkušo mēli, vājiniece izmocīja, ka gribot dzert.
- ..Azandas upes krastu zāles bija izslavētas tālu un tuvu; .. grūti vājnieki piecēlās no savām cisām un karā cirstās brūces tika izdziedētas šo dažādo zāļu dziedinošā virā.
- ..Annuža nogāja kādu dienu pie Oļiņiem lūgt, lai laiž Lienu nākošo nakti pie vājnieces kādu laiku nomodā palikt.
Avoti: 8. sējums