vājinieks
vājinieks -a, v.
vājiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
vājnieks -a, v.
vājniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Slimnieks.
PiemēriRunāt vājiniekam bija pagrūti, viņš bieži aizrāvās un apklusa..
Avoti: 8. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis