skaistulis

skaistulis -ļa, v.

skaistule -es, dsk. ģen. -ļu, s.

1.Skaists cilvēks.

Piemēri..nekāds skaistulis nebij, bet no tiem, kuros sievietes sajauž kaut ko virieša cilvēkam nesaprotamu un neuzminamu un pašas līp klāt.

..nekāds skaistulis nebij, bet no tiem, kuros sievietes sajauž kaut ko virieša cilvēkam nesaprotamu un neuzminamu un pašas līp klāt.
Mirdza patiešām bija īsta skaistule.. Glīti noaugusi un izteikti sievišķīga, tumšiem matiem un jauku sejas ovālu..
Vecākā māsa ir ļoti glīta. Kaimiņi to pat citādi nesauc kā par skaistuli..

1.1.Skaists dzīvnieks, augs.

Piemēri..visas gulbju kustības šķiet domātas nevis viņiem pašiem, bet gan apmeklētājiem, kas apstājas apbrīnot baltos skaistuļus.

..visas gulbju kustības šķiet domātas nevis viņiem pašiem, bet gan apmeklētājiem, kas apstājas apbrīnot baltos skaistuļus.
..Indijas skaistuļi pāvi gluži kā teiksmainie ugunsputni satupuši uz savu māju jumtiem.
Paša stādītās kļavas un bērzi, trijos gadu desmitos par staltiem skaistuļiem izauguši, šalca maigi un dziedoši..

1.2.pārn. Skaists priekšmets, veidojums.

Piemēri..aiz grantsņēmēju parakātiem kalniņiem paslēpies viens no Latgales novada skaistuļiem - Eikša ezers.

..aiz grantsņēmēju parakātiem kalniņiem paslēpies viens no Latgales novada skaistuļiem - Eikša ezers.
To [māju] īpašniekus savā laikā šurpu atvilināja skaistule Salaca..

Avoti: 7-1. sējums