saniknot
saniknot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
PiemēriTik uztraukta un saniknota viņa ilgi nebija redzēta: acis zib aiz briļļu stikliem, pati piesarkusi un niknumā koda lūpas.
- Tik uztraukta un saniknota viņa ilgi nebija redzēta: acis zib aiz briļļu stikliem, pati piesarkusi un niknumā koda lūpas.
- ..apziņa par savu nejēdzīgo stāvokli, izsalkums un sāpes pēkšņi saniknoja Severinu līdz augstākai pakāpei.
- Andrs: Nu, Madara, tu piesargies! Tēvs saniknots kā lācis.
- pārn. Saniknotā straume draudēja izskalot tilta balstu un kā sērkociņu iemest ūdenī.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
PiemēriSaniknot suni.
- Saniknot suni.
- Ķēve.. nostāvējusies, apnikusi, nosalusi un saniknota apgrieza stadalā tik strauju līkumu, ka braucēji tikko paguva saklupt ragavās.
- Saniknotie vērši gāzās pret lopkautuves žogiem, un.. daži pat esot aizbēguši stepē.
Avoti: 7-1. sējums