Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sanīkuļot
sanīkuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot. Ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriVectēvs sanīkuļoja visu ziemu.
Avoti: 7-1. sējums