Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saniknot
saniknot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
PiemēriTik uztraukta un saniknota viņa ilgi nebija redzēta: acis zib aiz briļļu stikliem, pati piesarkusi un niknumā koda lūpas.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
PiemēriSaniknot suni.
Avoti: 7-1. sējums