Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saniknots
saniknots -ais; s. -a, -ā
saniknoti apst.
1.Divd. → saniknot.
2.Tāds, kurā izpaužas niknums.
PiemēriTagad Valdī vērās ne tikai Juhana saniknotais skatiens.
  • Tagad Valdī vērās ne tikai Juhana saniknotais skatiens.
  • Zvērojošām acīm viņš pārmaiņus urbās te Jorena noliektajā galvā, te Kristā. «Es gribu zināt, ko tas nozīmē?» viņš saniknoti šņāca.
Avoti: 7-1. sējums